Fītinghofu dzimtas mauzolejs

Mauzolejs celts 1831. gadā Paula fon Fītinghofa laikā, pēc arhitekta J. V. Krauzes projekta. Celtnē skaidri atainotas ampīra stila norieta iezīmes. Kapliča veidota kā cilindriska centrālbūve, ēkas kupols interjerā simbolizē debesis. Mauzoleja iekštelpā ierīkoti četri diagonāli sakārtoti pusloka logi, lai varētu salasīt uzrakstus uz marmora piemiņas plāksnēm, kas agrāk atradās pie sienas. Zem Mauzoleja grīdas, izmūrētajās pagraba telpās, atradušās baronu dzimtas kapenes. Uz šejieni tika pārvestas Fītinghofu ģimenes locekļu mirstīgās atliekas no Kapsētas pussalas un pat no Rēveles. Apkārt Mauzolejam izrakts grāvis, un šī zeme iesvētīta. Mauzolejā tika apglabāti tuvākie Fītinghofu dzimtas radinieki, attālākie – blakus Mauzolejam.

Apskates objekts daļēji pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Atrodas Alūksnes pils parka teritorijā. Automašīnu stāvvietas atrodas pie ieejas parkā. Celiņi stingra klājuma bez šķēršļiem. Objektā nav pielāgotas labierīcības.

Projektā veikta Mauzoleja restaurācija, atjaunojot jumta konstrukcijas un iesedzot skārda segumu, atjaunota ēkas fasāde un veikta iekštelpas, ieejas un logu režģu restaurācija, apkārtējās teritorijas labiekārtošana. Mauzolejā izveidota interaktīva projekcija, tās koncepts balstīts uz parka radītāju Fītinghofu – Šēlu dzimtas gadsimtiem godā turēto ideālu – izglītot un padarīt pievilcīgus tikumus. Mauzoleja iekštelpas tēls ir Didro ideāla vizuāls iemiesojums – četri pusapaļie logi šeit allaž asociējas ar intensīviem gaismas avotiem tumšākā telpā. Tā ir gaisma, kas laužas iekšā apjomā, padarot to gaišāku, dzidrāku, jeb, Didro principiem sekojot, izglītojot un padarot pievilcīgu pašu dzīvi. Cilvēka gars ir nemirstīgs, ja tas tiek pieminēts un godāts.

Alūksnes mauzoleja restaurācijas kopējās izmaksas ir 120 602,63 eiro, no tām ERAF finansējums ir 54 526,14 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 2 886,68 eiro, un pašvaldības finansējums 63 189,81 eiro.

Projektu īstenoja Alūksnes novada pašvaldība.