Paldies par piedalīšanos! Spēle “Atrastā Latvija” noslēdzās 5. septembrī. Uzvarētāji tiks publicēti sadaļā “Spēles noteikumi” 10. septembrī, balvas lūgums saņemt līdz 24. septembrim.

Ķemeru ūdenstornis

object-info

Objekta apraksts

Ķemeru ūdenstornis ir Latvijas industriālā mantojuma sastāvdaļa, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienīgais ūdenstornis Latvijā, kam apvienota tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana – ar publisku lietošanu.

Liels nopelns Ķemeru atdzimšanā pēc Pirmā pasaules kara bija ārstam Jānim Lībietim (1885–1946), kurš no 1928. gada līdz 1944. gadam (ar pārtraukumu 1940.–1941. gadā) bija Ķemeru sēravotu dziedniecības iestādes direktors. Pateicoties valsts finansiālam atbalstam kūrorta attīstībai, 20.–30. gados Ķemeros tika uzceltas vairākas nozīmīgas būves, kas saglabājušās līdz mūsdienām un ir ieguvušas kultūras pieminekļa statusu. Tās ir celtnes, kuras projektējuši izcili Latvijas arhitekti.

Viena no tām ir ūdenstornis, kuru cēla gan dziedniecības iestādes, gan Ķemeru, kam 1928. gadā tika piešķirts pilsētas statuss, iedzīvotāju vajadzībām. 1928. gada augustā tika izsludināts ūdenstorņa būvniecības konkurss, un tajā pašā gadā pazīstamais Rīgas būvuzņēmējs Hermanis Liepiņš (1872–1942) uzsāka torņa celtniecību. 1929. gada 22. februārī agri no rīta jaunbūvē, kas bija uzcelta jau 40 metru augstumā, izcēlās ugunsgrēks. Tā kā bija ļoti auksta ziema, torņa apakšā tika kurināta uguns, un karstums pa skārda caurulēm virzījās uz augšu. Pilnībā nodega visas koka stalažas, kas bija uzbūvētas gar torņa sienu ārpusē un iekšpusē. Tomēr jau tajā pašā gadā arhitekta Frīdriha Skujiņa (1890–1957) projektētā Ķemeru ūdenstorņa celtniecība tika pabeigta.

Klasiskās arhitektūras formās veidotajai celtnei ir gan tehniskas būves, gan skatu torņa funkcijas. Savulaik tornī atradās minerālūdens un dzeramā ūdens rezervuāri, bet mūsdienās – tikai dzeramā ūdens rezervuārs ar 300m3 tilpumu. Torņa augšējā platformā ierīkots skatu laukums, no kura 42 metru augstumā var vērot Ķemeru apkārtni.

Skatu platforma bija iecienīts tūrisma objekts no 1930. gada līdz pat 1941. gadam. Pēckara periodā Ķemeru ūdenstornis tika izmantots tikai ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanai.

Lasīt vairāk Aizvērt Fill 1 Copy
object-imporvements

Projekta ietvaros veiktie uzlabojumi

Projekta gaitā Ķemeru ūdenstornī izveidots  tūrisma informācijas punkts, ekspozīcija par Ķemeru vēsturi un atjaunotas abas skatu platformas, viena ēkas 3.stāvā un otra – jumta stāvā.

Ķemeru ūdenstornis restaurēts atbilstoši vēsturiskajam veidolam, atjaunots tā fasādes vēsturiskais krāsojums, atjaunota balustrāde, kas atrodas uz torņa jumta, veikta starpstāvu pārsegumu izbūve, papildus pie ēkas ieejas durvīm izbūvēts panduss, kā arī pirmajā stāvā izveidota vides pieejamībai atbilstoša tualete.

Projekta kopējās izmaksas ir 1 062 994,09 eiro, no tām 633 691,13 ir ERAF finansējums, 429 302,96 eiro ir valsts un pašvaldības finansējums.

Projektu īstenoja Jūrmalas pilsētas dome.

object-address

Adrese

Tukuma iela 32, Jūrmala, LV-2012

object-work-hours

Darba laiks

Līdz 30. septembrim Ķemeru ūdenstorņa darba laiks: 10:00–18:00.

object-entrance-fee

Ieejas maksa

Bez maksas.

object-getting-there

Nokļūšanas iespējas

Ar personisko transportu, pilsētas sabiedrisko transportu, ar pasažieru vilcienu, kas kursē maršrutā Rīga – Tukums, no stacijas “Ķemeri” tālāk dodoties ar kājām līdz Ķemeru ūdenstornim.

Blogere Solveiga Kaļva iesaka:

Blogere Solveiga Kaļva iesaka:

Kā fēnikss no pelniem lēnām atdzimst senā kūrortpilsēta, un tās pašā vidū brangi izslējies stāv atjaunotais ūdenstornis. Tornis vilina apmeklētājus ielūkoties tā dzīlēs, iepazīt kūrorta vēsturi un ūdenstorņa darbību, kā arī izbaudīt romantiskā skatu laukuma burvību. Ideāla vieta skaistai fotosesijai un Ķemeru ainavu iepazīšanai no augšas. Augstāk nav iespējams!

Apskatīt ierakstu Fill 1 Copy 3
Kultūras Ministrija