Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle

object-info

Objekta apraksts

Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle ir viena no piecām Latvijas pareizticīgo katedrālēm. Katedrāle savu nosaukumu ieguva par godu Kurzemes un Zemgales hercoga Frīdriha Vilhelma sievai Annai Joanovnai Ketlerei, kura 1730. gadā kļuva par Krievijas imperatori Annu I. Tā kā Jelgavā jau bija Svētās Annas baznīca (luterāņu), pareizticīgo dievnamu iesvētījuši par godu svētajam taisnajam Simeonam Dievsaņēmējam un svētajai Pravietei Annai. Sākotnēji dievnams bija no koka, bet tas nojaukts, lai pēc F.B. Rastrelli projekta uzbūvētu mūra baznīcu, kura iesvētīta 1780.gadā.

19. gadsimta otrajā pusē strauji pieauga Jelgavas pareizticīgo draudzes locekļu skaits, un tobrīd esošā dievnama ēka izrādījās pārāk maza, lai uzņemtu visus ticīgos. Ar Krievijas cara Aleksandra III finansiālu atbalstu pēc arhitekta N. Čagina projekta no 1890. līdz 1892. gadam tika izbūvēta lielākā un plašākā, šobrīd esošā katedrāles ēka, daļēji saglabājot iepriekšējās, pēc arhitekta F. B. Rastrelli projekta 1780. gadā pabeigtās baznīcas pamatus un altāra daļu.
Jelgavas katedrāles ēka ir celta krievu stilā, apvienojot to ar eklektikas stila formām. Ēkas arhitektoniskajā veidolā ir vērojamas arī art nouveau iezīmes. Lielais ķiverveida kupols veido celtnes centrālā cilindra noslēgumu, centrālais cilindrs balstās uz vecā dievnama sienām, kuras ir pārbūvētas, piešķirot tām arku formu. Četros ēkas stūros atrodas pakāpienveida trompi (jeb nišvelves). Divi mazo kupolu pāri vainago sānu piebūves, kuras paplašina dievnama apjomu. No rietumu puses ir piebūvēts zvanu tornis, torņa noslēgumu veido teltsveida kupols; virs priekšnama slejas divi nelielu sīpolveida jumolu pāri. Plašs interjers atveras dievnama apmeklētājiem, kaut gan no ārpuses ēka pavisam nešķiet tik liela un tā harmoniski iekļaujas apkārtējā pilsētas vidē.

Katedrāle cieta smagi cieta 2. Pasaules karā, un pēc tā beigām ēkas drupās tika ierīkota noliktava. Līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai katedrāles atliekas daudzkārt bija paredzēts iznīcināt vai pārbūvēt, taču dažādu apstākļu sakritības dēļ tas nenotika.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tā tika atdota pareizticīgo draudzei un uzsākta tās atjaunošana (1993-2003). Katedrāles zvanu tornī ir deviņi zvani, lielākais zvans sver 830 kg. Šobrīd katedrālē notiek regulāri dievkalpojumi, kā arī atrodas bibliotēka ar garīga satura literatūru.

Lasīt vairāk Aizvērt Fill 1 Copy
object-imporvements

Projekta ietvaros veiktie uzlabojumi

Projekta gaitā atjaunoti greznie katedrāles iekštelpu gleznojumi. Gleznojumi atjaunoti saskaņā ar Jakova Kļosova izstrādāto skiču projektu, izmantojot 1983. gada fotofiksācijas attēlus, kā arī paraugus no līdzīgiem sienu gleznojumiem citās pareizticīgo baznīcās.

Sienu gleznojumu atjaunošanas kopējās izmaksas ir 64 705,88 eiro, no tām ERAF finansējums ir 55 000,00 eiro un draudzes finansējums 9 705,88 eiro.

Projektu īstenoja Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo draudze.

object-address

Adrese

Raiņa iela 5, Jelgava, LV-3001

object-work-hours

Darba laiks

Pirmdiena – Svētdiena 9:00 – 17:00

object-entrance-fee

Ieejas maksa

Bez maksas vai par ziedojumiem

object-getting-there

Nokļūšanas iespējas

Līdz Jelgavai – ar sabiedrisko transportu (autobusu, vilcienu) vai personisko transportu.

object-contacts

Kontaktinformācija

Blogere Dina Preisa iesaka:

Blogere Dina Preisa iesaka:

Latvijā ir tikai četras pareizticīgo katedrāles, un šī ir viena no tām. Katedrāli uzbūvēta ar Krievijas cara Aleksandra III finansiālu atbalstu, daļēji saglabājot iepriekšējās baznīcas pamatus un altāra daļu. Katedrāles zvanu tornī ir deviņi zvani, un lielākais sver 830 kg.

Apskatīt ierakstu Fill 1 Copy 3