Marienburgas astotais brālis – Alūksnes pils dienvidu tornis

Livonijas kara laikā 1560. gadā pili sagrāba krievu cara Ivana Bargā karaspēks, bet turpmākajos gados pilī saimniekoja gan krievi, gan poļi, gan vācieši, gan zviedri, vairākkārt nopostot arī senlatviešu apdzīvotās vietas. Pēc 1661. gada miera līguma Alūksnes pili apsaimniekoja zviedri. 1680. gadā gan pils, gan pilsēta tika nocietinātas.

Neskatoties uz to, ka pils gājusi no rokas rokā, cietoksnis pastāvēja 360 gadus, no tiem 218 gadus ne reizi netika ieņemts.

Alūksnes pili ar sauszemi savienojis ap 120 m garš koka tilts. Alūksnes pils kopējie izmēri sasniedza gandrīz 200 m garumā un 100 m platumā. Galveno pili – ordeņa kastellu apņēmusi ap 80 x 65 m liela ziemeļu priekšpils, kuru 1.3 m biezā dienvidu šķērssiena atdalījusi no 810 x 90 m lielās dienvidu priekšpils. Galvenā ordeņa pils kastellas plāns bijis tuvu kvadrātam ar apmēram 30 m garām malām.

Dienvidu priekšpils pagalms izmantots saimniecības un garnizona vajadzībām, tur atradušās amatnieku darbnīcas, apkalpojošā personāla un kareivju mītnes. Pagalmā atradusies arī maltuve, novietnes zirgiem un lopiem.

Pils sagrauta Ziemeļu kara laikā 1702. gadā, un pēc tam vairs nav apdzīvota.

Alūksnes pilsdrupās notikuši vieni no lielākajiem kultūrslāņa bojājumiem Latvijas viduslaiku pilīs. Kad 20. gadsimta 70. gados ar Latvijas PSR Kultūras ministrijas atļauju celta estrāde dienvidu priekšpils ziemeļu daļā, bez jebkādas izpētes tika norakts kultūrslānis vairāk nekā 2 metru biezumā.

Apskates objekts piemērots cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pie parka atrodas autostāvvieta, no kuras pa līdzenu ceļu iespējams nokļūt salā. Pilsdrupās pieejamas taktilās kartes. 200 metru attālumā no salas pieejamas specializētas labierīcības.

Projektā tika veikta konservācija arheoloģiskajā izpētē atsegtajām sienām un ugunskura vietai pils iekšpagalmā. Veikti torņa savienojošās akmens mūra sienas konservācijas darbi. Ap Viduslaiku pili izveidota pastaigu taka un ierīkota izzinoša ekspozīcija, kas apmeklētājus iepazīstina ar pils vēsturi.

Alūksnes pilsdrupu Dienvidu torņa pārbūves kopējās izmaksas ir 652 868,79 eiro no tām 251 566,13 eiro ir ERAF finansējums, 13 318,20 eiro valsts budžeta dotācija pašvaldībām, 799 734, 46 pašvaldības finansējums.

Projektu īstenoja Alūksnes novada pašvaldība.