Alūksnes pilsdrupu Dienvidu tornis
Objekta apraksts
Alūksnes pils (Marienburg) novietota uz Alūksnes ezera lielākās salas – Pilssalas.
1342. gadā Livonijas ordenis mestra Burharda fon Dreilevana vadībā gleznainā Alūksnes ezera salā pabeidza mūra pils celtniecību un 25. martā notika pils iesvētīšana. Par godu tam, ka pils iesvētīta Marijas pasludināšanas dienā, vietai tika dots vārds Marienburga. Par pils komturu kļuva Arnolds fon Fītinghofs.
Līdz 1560. gadam Alūksne bija Livonijas ordeņa galvenais nocietinājums austrumu daļā. Tā bija svarīgs tirdzniecības centrs, jo tai cauri veda ceļš no Rīgas uz Pleskavu. Komtura kara nodaļu veidoja 200 smagi bruņoti jātnieki un apmēram 300 leimaņi.
Livonijas kara laikā 1560. gadā pili sagrāba krievu cara Ivana Bargā karaspēks, bet turpmākajos gados pilī saimniekoja gan krievi, gan poļi, gan vācieši, gan zviedri, vairākkārt nopostot arī senlatviešu apdzīvotās vietas. Pēc 1661. gada miera līguma Alūksnes pili apsaimniekoja zviedri. 1680. gadā gan pils, gan pilsēta tika nocietinātas.
Neskatoties uz to, ka pils gājusi no rokas rokā, cietoksnis pastāvēja 360 gadus, no tiem 218 gadus ne reizi netika ieņemts.
Alūksnes pili ar sauszemi savienojis ap 120 m garš koka tilts. Alūksnes pils kopējie izmēri sasniedza gandrīz 200 m garumā un 100 m platumā. Galveno pili – ordeņa kastellu apņēmusi ap 80 x 65 m liela ziemeļu priekšpils, kuru 1.3 m biezā dienvidu šķērssiena atdalījusi no 810 x 90 m lielās dienvidu priekšpils. Galvenā ordeņa pils kastellas plāns bijis tuvu kvadrātam ar apmēram 30 m garām malām.
Dienvidu priekšpils pagalms izmantots saimniecības un garnizona vajadzībām, tur atradušās amatnieku darbnīcas, apkalpojošā personāla un kareivju mītnes. Pagalmā atradusies arī maltuve, novietnes zirgiem un lopiem.
Pils sagrauta Ziemeļu kara laikā 1702. gadā, un pēc tam vairs nav apdzīvota.
Alūksnes pilsdrupās notikuši vieni no lielākajiem kultūrslāņa bojājumiem Latvijas viduslaiku pilīs. Kad 20. gadsimta 70. gados ar Latvijas PSR Kultūras ministrijas atļauju celta estrāde dienvidu priekšpils ziemeļu daļā, bez jebkādas izpētes tika norakts kultūrslānis vairāk nekā 2 metru biezumā.
Projekta ietvaros veiktie uzlabojumi
Alūksnes pils astoņiem torņiem atjaunošanu piedzīvojis 16. gs. 2. pusē priekšpils stūrī izbūvētais un ugunsieročiem piemērotais Dienvidu tornis. Veicot tā atjaunošanu, tika restaurētas oriģinālās torņa akmens mūra sienas, pagrabstāvā rekonstruēta velve. Torņa trīs stāvi savienoti ar atklātām iekšējām koka kāpnēm. Tornim no jauna izbūvēts konusveida jumts, kas noklāts ar sarkaniem māla kārniņiem. Tornī šobrīd apmeklētājiem pieejama jauna muzikālā teiksma “MARIENBURGAS ASTOTAIS BRĀLIS”
Projektā tika veikta konservācija arheoloģiskajā izpētē atsegtajām sienām un ugunskura vietai pils iekšpagalmā. Veikti torņa savienojošās akmens mūra sienas konservācijas darbi. Ap Viduslaiku pili izveidota pastaigu taka un ierīkota izzinoša ekspozīcija, kas apmeklētājus iepazīstina ar pils vēsturi.
Alūksnes pilsdrupu Dienvidu torņa pārbūves kopējās izmaksas ir 652 868,79 eiro no tām 251 566,13 eiro ir ERAF finansējums, 13 318,20 eiro valsts budžeta dotācija pašvaldībām, 799 734, 46 pašvaldības finansējums.
Projektu īstenoja Alūksnes novada pašvaldība.
Adrese
Pilssala, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
Darba laiks
Objekts apskatāms no ārpuses 24h
Ieejas maksa
Nav
Nokļūšanas iespējas
Ar kājām 15 minūšu gājiens no Alūksnes autoostas, iespējams piebraukt ar personisko transportu.
Kontaktinformācija
Iesaka blogeri Alīna un Jēkabs Andrušaiti:
Atbrauci uz Alūksni tā pavēlāk? Nebēdā, bet priecājies! Vakarā koši izgaismotās Alūksnes pilsdrupas Tevi ievedīs īpašā viduslaiku noskaņā – laternu rinda ved līdz pat pilij, un pie tās prožektoru gaismu spēlē vari iztēloties, kāda tad bija dzīve viduslaikos!
