Lielā ģilde

Jaunums

Rīgas ceļš

Objekta apraksts

Lielā ģilde sākotnēji bija Rīgas tirgotāju brālības mājvieta, un tās patronese bija Svētā Marija. Brālība pastāvēja no 1354. gada līdz 1939. gadam, un tās sapulču vieta bija Minsteres zāle. Izziņas avoti vēsta, ka ģildes statūtos kā tās pastāvēšanas uzdevums nosaukta “saviesīguma, pieklājīgas sadzīves, dzīru, labdarības un dvēseliskuma kopšana”. Nams vairākkārt mainījis eksterjeru: 1697. gadā māju pārbūvēja baroka stilā, savukārt 19. gadsimta vidū celtne krietni palielinājās apjomā un pieņēma t. s. Tjūdoru gotikas stila izskatu. Latvijas Republikas sākumposmā Lielo ģildi pārveidoja par “Rīgas Lielās ģildes biedrību” ar kultūras un sabiedriskās biedrības funkcijām.

1936. gadā pēc Kārļa Ulmaņa rīkojuma Lielajā ģildē ierīkoja Kongresu namu ar neticami greznu koka interjeru. 1941. gadā te iekārtojās Valsts filharmonija. 1963. gadā namu izpostīja ugunsgrēks, pēc kura notika ģildes pārbūve – iegūto galarezultātu uzskata par vienu no veiksmīgākajiem Modra Ģelža projektiem, piemērojot senlaiku celtni šodienīgām vajadzībām. 1998. gadā saskaņā ar arhitektes Liesmas Markovas projektu tika pārkrāsotas sienas, savukārt par godu 2006. gada NATO samitam Lielā ģilde tika pie fundamentāli atsvaidzināta veidola.

Lasīt vairāk Aizvērt

Projekta ietvaros veiktie uzlabojumi

Projekta 1.posma ietvaros izstrādāts būvprojekts, paredzot ēkas pārbūvi un restaurāciju, pilnībā saglabājot valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa autentiskuma un oriģinālās substances pakāpi, respektējot oriģinālo materiālu, tehnoloģiju un vēsturisko būvniecības paņēmienu lietojumu. Veikti ieguldījumi 432 599.07 eiro apmērā, no tiem: ERAF finansējums – 367 709.21 eiro.

Apmeklētājiem slēgta uz renovācijas darbu laiku. Projektu īsteno VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.